MŪSU APSOLĪJUMS
Lasītāju kluba biedriem, kas seko mūsu lapai https://www.facebook.com/latbooks.eu ar 948 sekotājiem un/vai interešu grupai https://www.facebook.com/groups/autoriungramatas ar 5667 dalībniekiem, apņemamies garantēt elastīgu attieksmi, raitu apkalpošanu, precīzu piegādi, vislabākās cenas tirgū, iepriecinošus jaunumus katru mēnesi un iespēju jūtami lētāk parakstīties uz tām grāmatām, kas tikko nonākušas vai ir plānotas ražošanā.
Jēkaba Baloža ceļojošais cirks
Šis romāns nav tikai par cirku, dresūru un publikas sajūsmu. Tā ir maģiskā reālisma pasaule, kurā brīnums pastāv līdzās vēstures traģēdijai, bet cilvēka un dzīvnieka likteņi saaug tik cieši, ka dažbrīd vairs nav iespējams pateikt, kur beidzas viens un sākas otrs.
Kad sāku rakstīt šo romānu, mani vadīja ne tikai cieņa pret Latvijas cirka mākslu un tās vēsturi, bet arī interese par cilvēka dvēseles sarežģīto, reizēm grūti izskaidrojamo dabu. Par to, kas cilvēkā paliek pēc tam, kad prožektori nodziest, skatītāji izklīst un dzīve, kas reiz šķitusi mūžīga, pēkšņi kļūst tikai par atmiņu.
Jāņa Deģa dzīvesstāsts pie manis nonāca gandrīz kā ģimenes noslēpums.
Daudzi šajā grāmatā izmantotie atgadījumi ilgus gadus bija saglabājušies tikai mutvārdu atmiņās. Mūža nogalē Jānis par tiem stāstīja tuvākajiem cilvēkiem, un tā viņa pieredzētais nonāca arī līdz manīm. Citas liecības bija jāmeklē vecās avīzēs, dokumentos, izbalējušās fotogrāfijās un cilvēku atmiņu drumslās. Reizēm viena maza preses ziņa palīdzēja saprast notikumu, par kuru ģimenē bija saglabājušies tikai daži teikumi. Reizēm, gluži pretēji, sausais avīzes teksts pēkšņi ieguva pavisam citu nozīmi, kad tam līdzās nostājās dzīva cilvēka atmiņas.
No šīm drumslām pamazām izauga dzīve.
Jānis Deģis nebija vienkārši veikls ziloņu dresētājs. Viņš bija sava amata meistars, kurš dzīvniekus uztvēra nevis tikai kā cirka priekšnesuma sastāvdaļu, bet kā dzīvas un jūtošas būtnes ar savu raksturu, bailēm, uzticību un atmiņu.